Sieviete dalās ŠOKĒJOŠĀ pieredzē par Tukuma un Jūrmalas slimnīcā pieredzēto!

Google+ Pinterest LinkedIn Tumblr +

Kāda sieviete vārdā Karīna dalās visai šokējošā pieredzē:

Sveiki, draugi, paziņas un paziņu paziņas.. Nekad neesmu šāda veida rakstu publicējusi jebkāda veida sociālajos portālos un nebiju domājusi, ka kādrreiz to arī darīšu, taču nu arī manā dzīvē ir pienākusi situācija, kad vēlos padalīties ar savu rūgti rūgto un šokējošo pieredzi. 


Nosaucu to šādi: No – “Aptieka tak vēl ir vaļā” līdz Latvijas infektoloģijas centra stacionāram.
Nu tad sāksim, piektdiena (16.03.), pavisam parasta diena, atpūšos, skatos savu seriālu.. Profilakses pēc nolemju izmērīt temperatūru. 37,3 – viss kārtībā tā mēdz būt un tas ir pavisam normāli. Pašsajūta laba. Diena turpinās, laiks iet, ap pulkstens 18:00 sāk sāpēt vēders visā tā garumā, vājums, taču izturami. ~ 20:30 kulminācija – vēdersāpes neciešamas, pakustēties nevar, lauž rokas un muguru, arī tās grūti pakustināt, slikta dūša un reibonis, pēc sajūtām tik auksti itkā stāvētu kaila ārā – 20 grādos, uzreiz ķeros pie termometra un hops – 39,4


Par cik pati pie stūres tāda sēsties nespēju un nedrīkstēju un mājās biju viena, tad nekavējoties sazinājos ar draugu un nolēmām, ka viņš vedīs mani uz Tukuma uzņemšanas nodaļu.
Ap 22:00 ierodamies.Un šeit nu sākas viss stāsts:

Piezvanām pie reģistratūras lodziņa, pienāk māsiņa, saņemot sevi rokās īsos vilcienos paspēju pateikt vien pāris sūdzības uz ko man atbild “būsi noķērusi gripu, labi, nāc iekšā.” Ieeju, man norāda uz kurieni iet apsēsties, tikmēr dežūrārstam Dr.Elmāram Patrikam Borinam stāsta manas sūdzības uz kurām šis DAKTERIS atnāk pie manis un man saka “Bet aptieka tak vēl ir vaļā, kāpēc esi te?” Sāku stāstīt pamazām visas sūdzības un cenšos precizēt arī laiku, kad tās sākušās, sāku ar visilgāko – neciešamām sāpēm kreisajā rokā un duršanu kresajā muguras lejasdaļā, neesmu vēl pabeigusi stāstīt, kad uz mani skatās kā muļķi un saka – “nu un?! Es neesmu neirologs. Neko te nevaru darīt.” Labi, turpinu ar vēdersāpēm, atkal sāku stāstīt kā un kur sāp un atkal mani pārtrauc ar frāzi “es neesmu ginekologs, mums nav tāda.” Labi, saņemos, stāstu par temperatūras krasajām izmaiņām. Tad nu galu galā man atkal pajautā “nu a ko Tu te dari? Kāpēc atbrauci uz ātrajiem.” Paskaidroju, ka jūtos tik ļoti slikti un ka vēlētos zināt no kā pēkšņi man uzradās 39,4 temperatūra, ja pirms pāris stundām viss bija labi, saku, ka domāju, ka jebkurš šādā situācijā un ar šādu pašsajūtu vēlētos noskaidrot kas vainas un, ka pulkstens ~ 22:00 ģimenes ārsti nevaru dabūt..


Tad nu dakteris man saka “Nu gripa tev būs, varētu jau itkā uztaisīt analīzes, bet tas būs vēl 40 minūtes, pa to laiku tu labāk vari aizbraukt uz Jūrmalu, Kuldīgu vai Rīgu, kur būs citi ārsti, kas ja gribi varēs paskatīties tās sūdzības, vienīgais ko es varu – izpilināt tev paracetamolu pret temperatūru” laikam jau lieki pat uzsvērt, ka visu sarunas laiku runāja ar tik nicinošu, pārmetošu un nepatīkamu balss toni.. Bez maz vai – ko tu te atvilkies, traucē tikai mani ar savām problēmām..
Nebija vairs sapēka uzstāt, censties ko panākt un noskaidrot, tāpēc piekritu. Atnāca māsiņa, iedeva man glāzīti ar nomierinošajām zālēm un pēc tam otra māsiņa, kura ielika katetru un pielika sistēmu ar paracetamolu. Visu cieņu viņām – cik nu mums bija tas neilgais komunikācijas brīdis, bet atstāja labu iespaidu, patīkamas personas.
Sistēma pil, tikmēr klausos, atnāk vīrietis, sūdzās par sirds sāpēm un pārsitieniem.. ko viņam pasaka šis pats”dakterītis” – “jūs pats atbraucāt?” Uz ko vīrietis atbildēja, ka jā.. “-Nu tad brauciet mājās un tad pie ģ.ārsta ārstēt veģetatīvo distoniju..” Iedomājaties?! Kungs vēl lūdz lai ko iedod, uztraucies, ka tiešām slikti.. Bet nekā.. cik noprotu, tā nu arī aizbrauca.. Tad nu arī man sistēma izpilēja, ņemu savu izrakstu, samaksāju 7,77 eur un dodos uz Jūrmalu.


~ 23:40 esam Bulduros – Jūrmalas slimnīcā. Ieeju, pieeju pie reģistratūras, iedodu izrakstu no Tukuma. Jau tajā brīdī bija jūtama pilnīgi kontrastējoša attieksme salīdzinot ar to kādu saņēmu Tukumā.. Administratore izlasa, uzreiz sazvana kādu un sūta mani uz vajadzīgo kabinetu, vēl piedāvā pavadīt, apjautājas vai spēšu pati aiziet. Atbildu, ka jā, draugs arī blakus, viss kārtībā. Aizeju uz norādīto kabinetu un mani burtiski sagaida ar atplestām rokām, biju nonākusi pie ļoti patīkamas, pretimnākošas un uzmanīgas dakteres – ginekoloģes, lai izslēgtu kādu ginekoloģisku iekaisumu vai infekciju.. (diemžēl nepiefiksēju dakterītes vārdu..) Iztaujāja, apskatīja, paskaidroja iespējamo vainu un izrakstīja antibiotikas Doxy-M-ratiopharm 100 mg. Taču diemžēl uz “dullo”, jo atkal nekādas analīzes netika veiktas..


Labi, esmu nomocījusies, jūtos briesmīgi, dodoties mājup nopērku šīs zāles un iedzeru kā norādīja daktere (2 gab), esmu mājās ap 1:00, dodos gulēt.. Nakts paiet mokās un drudzī, jau ap 8:30 temperatūra 40 grādus augsta, dzerot paracetamolu, tas temperatūru “nosit” tikai līdz 38,5 un tāpat uz aptuveni 1,5-2 stundām un tad atkal tie 40 grādi ir klāt.
Sestdiena (17.03.) tiek sazvanīts ģimenes ārsts, pastāstītas sūdzības, telefoniski nozīmē gripu, izraksta antibiotikas un vēl citas zāles. Pati saku, ka tā nav gripa, jo man nav pilnīgi nekādu citu simptomu kā gripai, nav nedz klepus, iesnas, kakla sāpes nedz kas cits.. Bet nē, ģ.ārste teikusi, ka gripa, tādēļ arī lauž roku..
Sazvanamies ar māsu, kura studē medicīnu un strādā Rīgas Stradiņu universitātes slimnīcā. Spriežam ko darīt, jo nu man ir noteiktas divas “aklas” diagnozes 1) ginekoloģisks iekaisums, kuram izrakstītas vienas antibiotikas un 2) gripa, kurai izrakstītas pavisam citas antibiotikas. Uzsvēršu – abas “noteiktas” BEZ jebkādām analīzēm. Izlemjam, ka jābrauc uz Stradiņu uzņemšanu. Jo dzert antibiotikas “pa tukšo” arī nav prāta darbs..


~ 11:00 esmu šajā uzņemšanā, izstāstu pilnībā visas sūdzības un visu ceļu kā esmu nokļuvusi šeit, proti, par to kas notika Tukuma un Jūrmalas ātrajā palīdzībā. Ārsta palīdze šokā. Patiešām lielā šokā.. Saka, ka šis Tukuma dakteris nedrīkstēja man nepaņemt analīzes, nedrīkstēja mani laist prom, pareizāk – dzīt prom.. Un ka ģ.ārste, kura man izrakstījusi antibiotikas, jo man esot “gripa”, kā vispār to telefoniski varot noteikt un, ka šo gripu pat neārstē ar antibiotikām..
Labi, mēram temperatūru – 39,6 domā kas varētu būt par vainu, ļoti daudz jautā, saruna un attieksme ļoti patīkama.. Izlemj vērsties pie daktera, uz brīdi aiziet, kad atgriežas tad saka, ka rādās, ka tas ir smags iekaisums vai infekcija.. Saka, ka jādodās uz LIC (Latvijas infektoloģijas centru). Vedīšost mani pāri (no Stradiņiem uz LIC) ar ātro palīdzību.. Beigās vienojamies, ka mani aizvedīs tētis ar māsu..


~ 12:00 dodamies uz LIC.
~ 12:30 ierodos LIC, atkal reģistratūra, jāstāsta sūdzības. Pasaku, ka Stradiņu slimnīca sūtīja uz šejieni, sāku ar temperatūru, atlika vien pateikt, ka no rīta bija 40 un, ka tagad Stradiņos bija 39,6 kad sekoja “šausmas, kāpēc Tu ātros jau vakar nesauci??” Tad lūk pastāstīju, ka biju Tukuma uzņemšanas nodaļā kā man tur gāja.. Cilvēks šokā un dusmās kā var tā izturēties un nepaņemt NEVIENAS analīzes..
Tā nu pēc sarunas jau vien ar administratori sekoja teksts “Jūs tak saprotat, ka Jums būs jāpaliek slimnīcā, ja?! Ar tādu temperatūru jau vien nekur nevarētu iet, kur nu vēl visu pārējo..” Man noformē stacionāra kartiņu un liek uzgaidīt.. Pēc brīža ieaicina izmeklējumu telpā, izmēra temp.: 40..


Atnāk dakteris – Viesturs Zvirbulis, ļoti smalki un ilgi visu izrunājam, pilnībā visas sūdzības, laikus utt. Liek nodot analīzes! (Beidzot!!!) Galu galā ieliek mani stacionārā, uzreiz iedod zāles pret temperatūru un laiž sistēmas.. Saņem rezultātus un šeku reku, nekādas gripas.. Kārtīgs iekaisums, kurš strauji attīstījās.. Un atkal jauna diagnoze un citas antibiotikas..
Tā nu jau ir 5.diena, kad ar šo visu ņemos un mokos un vēl nekas nav beidzies, nepārtrauktas analīzes uz kādu laiciņu garantētas.. Tā nu es šeit esmu ar 3 dažādām diagnozēm un līdz ar to, ar 3 dažādām antibiotikām.. un vēl citām zālēm..

Kur tas rūgtums un šoks visvairāk slēpjas?! – nesaprašanā. Es laikam nekad nesapratīšu kādēļ cilvēks, kuram acīmredzami riebjas strādāt ar cilvēkiem, viņu medicīniskajām problēmām un kurš piedodiet, atvainojiet, bet rādās ka neko nemāk, iet un strādā ātrās palīdzības uzņemšanas nodaļā. Kā sava slinkuma dēļ var riskēt ar cilvēka veselību un pat dzīvību tā, kā to izdarīja un dara šis DAKTERIS?!
Kā var izrakstīt zāles uz pieņēmuma pamata?! Manī pēc šīs visa piedzīvotā ir radušies tik daudz jautājumu un pārdomu un pats galveinais – Tukuma ātrās palīdzības uzņemšana nodaļa jau atkal guvusi melno slavu viena, piedodiet, atvainojiet – sliņķa dēļ!

Avots

 

Share.

Komentāri slēgti