“Es esmu ginekoloģe akušiere, un tieši tāpēc nekad mūžā netaisos dzemdēt!” Viedoklis, kas satriec daudzus!

Google+ Pinterest LinkedIn Tumblr +

Lea Torresa ir ginekoloģe un akušiere. Viņa pieņēma un turpina pieņemt dzemdības daudzām sievietēm, bet viņai pašai ir stingrs savs viedoklis – viņa nekad netaisās palikt stāvoklī un dzemdēt. Viņas vārdi dažus var šokēt, bet tie ir pelnījuši cieņu. Radam jūsu uzmanībai viņas vēstuli vārds vārdā.


“Grūtniecība ir baisa pieredze. Vismaz, tā man ir teikušas dažas grūtnieces. Lielākā daļa no viņām ir manas pacientes. Es esmu ginekoloģe-akušiere un mana specialitāte ir reproduktīvā veselība, tāpēc es pilnībā apzinos, kāpēc grūtniecība ir īstas šausmas. Par laimi, man nav nācies iet tam cauri. Un es nekad netaisos palikt stāvoklī un dzemdēt!

Pats fakts, kā tik daudzi cilvēki vēlās ciest katru rītu no nelabuma, ciest no hemoroīdiem un daudzām citām kaitēm, pārsteidz mani līdz dvēseles dziļumiem.

Es patiešām nespēju saprast, kādēļ cilvēki iet uz kaut ko tādu, tāpēc palūdzu vienai no savām pacientēm uzrakstīt dažus vārdus par grūtniecību. Viņa izteica pateicību par to, kā es rūpējos par viņu visus šos mēnešus, un piekrita uzrakstīt dažas rindiņas. Citēju tos pilnībā:

«“Ja vien ne mana spēcīga vēlme, lai man būtu bērni, es nekad nebūtu sadūšojusies uz to. Es nevainoju nevienu, kurš ir izlēmis nekad neiznesāt bērnus, jo būt stāvoklī ir briesmīgi… Vemšana seko visur man līdzi. Šī ir mana trešā grūtniecība, es esmu jau 37 nedēļā, un nelabums joprojām nekur nezūd. Un asaras. Tu raudi katru dienu bez iemesla. Kad nogursti no asarām, sāc dusmoties uz sevis, un izlādē dusmas uz vīra. Vienkārši tāpat. Lai būtu vēl viens iemesls paraudāt. Ir brīži, kad nav ko elpot. Paliek grūti pārvietoties pa mājām. Visas maliņas sāp, un tev gribās vienkārši pārstāt dzīvot, jo viss ir tik neizturami grūti. 

Es teikšu tā: dzemdības ir pats labākais brīdis, jo līdz ar tām pazūd visas sāpes. Un es nepārspīlēju. Tu juties brīnišķīgi pat ne tādēļ, kā ļoti mīli savu mazuli, bet tādēļ, kā jūsu ķermeņi beidzot atdalījās viens no otra. Bērns atņēma tev daļu dzīves, bet toties tagad tev kļuva daudzreiz vieglāk.

»

«Es mīlu savus bērnus vairāk par visu pasaulē. Un tikai šī iemesla dēļ es izeju cauri šim murgam jau trešo reizi. Bērni padarīja manu dzīvi pilnvērtīgu, bet es vairs nekad neizlikšos, kā grūtniecība ir pats maģiskākais un brīnišķīgais manas dzīves periods. Tas nav tiesa.”

»

Tas viss neizklausās jauki un burvīgi. Turklāt, grūtniecība var radīt draudus veselībai. Sievietes ķermenis pilnībā pārmainās 9 mēnešu laikā. Paaugstinās diabēta attīstības, hipertonijas un sirds nepietiekamības risks. Grūtnieces bieži sūdzas par krampjiem. 2010. gadā Lielbritānijā veica interesantu pētījumu. Tas parādīja, kā grūtniecības laikā risks nomirt ir augstāks, nekā: izmantojot kopējo anestēziju, nirstot ar akvalangu, lidojot ar lidmašīnu vai deltaplānu, braucot ar kanoe. Tāpat, risks nomirt grūtniecības vai dzemdību laikā ir 10 reizes lielāks, nekā veicot abortu.

Sieviešu apspriešana, kuras izlēma nekad nedzemdēt bērnus, tāpat kā aizliegums veikt abortus – to visu var salīdzināt ar aizliegumu nirt ar akvalangu. Ārsti atsakās pārtraukt sieviešu grūtniecību savu personīgo principu dēļ. Bet kāpēc viņi vērtē dažas nedēļās veca embrija dzīvību augstāk, nekā sievietes dzīvību, kura pat nav gatava dzemdēt?

Sabiedrībā sievietes grūtniecība tiek uzskatīta par pienākumu. Visi apzinās aptuvenos riskus, kuri rodas. Bet kāpēc mēs neuztveram sievietes kā varones? Visi vienkārši parausta plecus un saka: “Nu viņa taču izlēma dzemdēt.” Daudzi jutās nepilnvērtīgi un kroplīgi bez bērniem. Un sabiedrība ir priecīga izteikt pārmetumus sievietei, kura nav dzemdējusi.

Negribēt dzemdēt ir normāli. Negribēt just visas grūtības, nelabumu, reiboņus, nogurumu un aizkaitināmību ir pilnīgi normāli. Bet visi tāpat pārmet sievietēm, kuras iet uz abortiem vai ir izlēmušas to, kā bērni nav priekš viņām. Personīgi es ļoti labi saprotu, kā bērnu iznēsāšana pati pa sevi ir ļoti sarežģīta. Bet bez tā nevar radīt pēcnācējus. Bet es….vienkārši nevēlos tajā piedalīties personīgi.

Bet -tas viss neliedz man palikt par mīlošu jūs dakteri.”

Es domāju, kā jūs piekritīsiet – viņas vārdi šokē un droši vien mūsu sabiedrība nespēs tos pieņemt. Bet katrai sievietei ir tiesības uz savu izvēli! Un kā domājat jūs?

Avots: topraksti.lv

Share.

Komentāri slēgti